Par Tallinu domājot no tūrista skatpunkta, pārsvarā pirmās prātā nāk vecpilsētas bruģētās ielas un sarkanie jumti.
Tomēr pilsētā ir vēl daudz citu vēsturiski nozīmīgu vietu, kuras ir atklāšanas vērtas arī pašiem iedzīvotājiem, par iebraucējiem nerunājot. Kā vienu no izteiksmīgākajiem piemēriem var minēt bijušo lielo industriālo uzņēmumu teritorijas, kurās tagad kūsā pilnīgi jauna dzīve.
Vien dažu soļu attālumā no Tallinas vecpilsētas atrodas Rotermana kvartāls. Tā stūrakmeņa licējam, amatniekam-cepuru meistaram Kristianam Abrahamam Rotermanam (Christian Abraham Rotermann) 19. gadsimta sākumā visticamāk nebija pat nojausmas par to, ka arī divsimt gadus vēlāk tajā pašā vietā plauks uzņēmējdarbība. Tiesa gan atjaunotā veidolā, jo lielie pasaules kari un Baltijas valstīs valdošais padomju laiks uz kvartāla ēkām iedarbojās tik graujoši, ka pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā to renovācija tika uzskatīta par gluži vai nereālu.
Savā laikā Rotermana kvartālā ražoja kuļmašīnas, vēl šeit darbojās linu attīrīšanas rūpnīca, maizes, vilnas un spirta fabrikas, dzesēšanas iekārtas, kokapstrādes ražotne, porcelāna un stikla darbnīca, austuve, kā arī viena no pirmajām automašīnu tirdzniecības pārstāvniecībām Igaunijā. Tās rūpniecības ēkas, kas līdz mūsdienām saglabājušās, tagad veiksmīgi iekļaujas līdzās esošajā modernajā arhitektūrā.
Kvartāla jaunās ēkas nedrīkst pārsniegt kādreizējā labības elevatora jumta kores augstumu – 24 metrus. Igaunijas rūpniecības nekronētā simbola, elevatora ēkas, pirmajā stāvā patlaban strādā vairākas ēstuves un dzertuves, piemēram, gaļas fanu restorāns “Pull”, mājīgs vīna bārs “Flamm”, Āzijas virtuve “Toa” un alus krodziņi “BrewDog” un “Taptap”. No netālu esošajām senajām ēkām vēl ir renovētas grūbu dzirnavas, kviešu un rudzu dzirnavas, maltuve, katlumāja, spēkstacija un zāģētava. Arī tajos draudzīgi iekārtojušies vairāki omulīgi restorāni un veikali. Papildus tam mazliet attālāk no kompleksa atrodas sāls noliktava, kuras telpās darbojas Igaunijas Arhitektūras muzejs.
Vietējo iecienītās vietas
No pilsētas centra dodoties tālāk uz Kalamaja rajona pusi, aiz dzelzceļa stacijas omulīgi paslēpusies Telliskivi radošā pilsētiņa. Kādreiz šeit darbojās liela rūpnīca, kur, sākot no 19. gadsimta otrās puses, tika remontētas “Balti raudtee” (Baltijas dzelzceļa) lokomotīves, kā arī ražoti un remontēti vagoni. Rūpnīcas teritorija bija viens no pirmajiem tāda veida objektiem, kuru izveidoja kā savrupu saliņu ārpus Tallinas apbūves zonas. Lielākā daļa Telliskivi ielas malā uzbūvēto rūpnīcas noliktavu un darbnīcu šobrīd ir nojaukta vai pārbūvēta, saglabājies ir lokomotīvju depo, kurā patlaban darbojas tā dēvētais Depo tirgus.
Komplekss, kur savulaik pie lokomotīvēm un vagoniem strādāja vairāki simti cilvēku, tagad pārtapis par vietējo ļaužu iemīļotu vietu ar maziem veikaliņiem, kuros piedāvā Igaunijā ražotu produkciju, un dažādām ēstuvēm un bāriem, kuros patīkami pavadīt laiku.
2019. gada vasaras sākumā līdz Telliskivi rajonam nonāca arī pasaules līmeņa fotomāksla – durvis vēra Stokholmas izcelsmes starptautiski atzīts fotomākslas centrs “Fotografiska”. Tā ir vieta, kur kultūras un mākslas cienītājiem noteikti ir vērts iegriezties un kur katrā gadalaikā var nodoties rimtai atpūtai. Piemēram, no decembra centra sienas izdaiļoja populārā britu fotogrāfa Mendija Barkera (Mandy Barker) darbu izstāde “Jūras atradumi”. Domu lidojumam var ļauties arī blakus esošajā teātra centrā “Vaba Lava” (Brīvā skatuve), kura programma orientēta uz moderno skatuves mākslu.
Zemūdeņu rūpnīca pārtop par fantāziju pasauli
Viens no beidzamajiem atjaunošanas projektiem ir kādreizējās Noblesnera lietuves teritorija, kas vijas gar Kalaranna ielu Kalamaja kvartālā. Paša kvartāla vēsture sniedzas līdz 20. gadsimta sākumam, kad cariskā Krievija uzsāka savas jūras flotes izveidi un skandināvu izcelsmes Pēterburgas uzņēmēji Emanuels Nobels (Emanuel Nobel) un Arturs Lesners (Arthur Lessner) ielika pamatus milzīgām ražošanas ēkām, kā arī strādnieku un uzņēmuma vadības dzīvojamam korpusam.
Vietā, kur pagājušā gadsimtā tika būvētas zemūdenes, šodien ir luksusa līmeņa piejūras dzīvojamais un biznesa rajons, kur tiek piedāvātas arī dažādas izklaides un gastronomiskās iespējas. Kādreizējā kuģu sistēmu cehā atrodas Noblesnera pilsētiņas kultūras centrs. Bijusī lietuve nesen pārtapusi par izgudrojumu centru “Proto”, kura ekspozīcijas stāsta par industriālās jomas ziedu laiku tuvējā reģionā un plašāk Igaunijā. Vai esat lidojuši ar gaisa balonu, traukušies ar pašbraucošu automašīnu vai palaiduši raķeti kosmosā? “Proto” centrā izveidotā fantāziju pasaulē ar virtuālās realitātes palīdzību to un vēl vairāk var piedzīvot. Alus cienītājiem interesi varētu raisīt hipsteru stilā iekārtotais alus brūzis “Põhjala”, mākslas centrs “Kai”, kurā pieejamas arī ēstuves, kā arī Igaunijas un Skandināvijas mākslinieku darbu cienītāju galerija “Staapli 3” un mākslas kafejnīca. Īpaši izsmalcinātas virtuves meklētājiem izveidots gardēžu restorāns “180°”, par kura ēdienkarti atbild Mišelina zvaigznīti izpelnījies vācu izcelsmes šefpavārs Matiass Dīters (Matthias Diether).
Teksts: Martiina Raudsepp
Foto: Triin Marie Juss